Pēc septembra un oktobra tikšanās klātienē apstākļi mūs atkal ir pārcēluši citā, bet nu jau zināmā realitātē, un tāpēc 25. novembra vakarā “Dzejas tējnīcas” sarunas norisinājās virtuālajā dzejas pasaulē. Un tik tiešām – izrādās, šajā periodā vairāk top dzeja nekā proza. Jaunieši dalījās pieredzē par dalību dažādos konkursos un savu radošo procesu – mainījušies apstākļi, bet šis periods atvēlējis vairāk laika savām prioritātēm, arī rakstīšanai un savu nākotnes plānu kaldināšanai. Atklāsme – arvien vairāk mēs iedvesmojamies cits no cita, priecājoties par savu domubiedru panākumiem. Ir sapņi par jauniem daiļdarbiem, par grāmatu izdošanu, par tikšanos “Dzejas tējnīcā” arī pēc skolas beigšanas… Galvenais – ļauties sapņu lidojumam, lai tie piepildītos, jo sapņi sargā sapņotājus – „literatūra savā būtībā ir sapnis, kuru mēs esam gatavi sapņot”. (K. Rudzīte.)
“Ej sasildies!
Saules tagad nav.
Šodien nemaz nav bijusi.
Maināmies?
Ej nu pats
Tu sasildies!”
(rindas no Kriša Treikala jaunākās dzejas)
Comments