Viņš nedzirdēja kā salūzt mugurkauls. Mirkli pirms tam viņš ielēca ūdenī. Bija jāmācas viss no jauna. Ēst, dzert, runāt un arī elpot. Ārsti atslēdza elpošanas aparātu un teica: "Gribi dzīvot – elpo pats." Draugi atbira kā zirņi pākstīs. Fiziski viņš nav piecēlies, bet garīgi viņš ir piedzims no jauna. Viņš nečīkst, nejūtas pazemots. Arī, tad, kad jābrauc kravas liftā, lai viņš nokļūtu otrajā stāvā. Sešus gadus viņš ir piekalts ratiņkrēslam un viņš glezno bez rokām. Viņa darbi maksā tūkstošus. Viņam iedeva talantu un otro iespēju dzīvot.
Šis ir neliels ieskats Mareka Odumiņa dzīvesstāstā, kuru 13.maijā dzirdēja arī mūsu skolas 7.-9. klases skolēni. Jaunieši cieņpilni un uzmanīgi ieklausījās Mareka veidotajā filmā un pēcāk uzdeva jautājumus pašam Marekam.
Comentarios