top of page

Atslēga efektīvām komandām skolās: emocionālā inteliģence

Es vēlos padalīties ar vienu no maniem atklājumiem kā izveidot komandas. Šī izpratne ir iedrošinājusi mani veikt darbības, kuras es savādāk nekad nebūtu iedomājusies veikt, runājot par komandu darbu. Es arī uzskatu, ka šis atklājums ir viena no atslēgām, kā izveidot efektīvas izglītotāju komandas, kas spēj sadarboties, mācīties kopā un izmainīt mūsu skolas.

Jūs visticamāk esat dzirdējuši par emocionālo inteliģenci (EI) – spēju atpazīt, kad jūs izjūtat emocijas, zināt stratēģijas, kā tās kontrolēt un atpazīt citu cilvēku emocijas un pareizi uz tām atbildēt. Komandas līdera EI ir ļoti svarīga, bet ir arī tāda lieta, kā grupas kolektīvā emocionāla inteliģence. Un tas ir tas, kas saskaņā ar pētnieku atklājumiem, atšķir augsti funkcionējošas komandas no parastām komandām.

Kāpēc grupu emocionālā inteliģence ir nozīmīga?

Komandas emocionālā inteliģence ir iespējams viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka, ko komanda kopā varēs izdarīt, kā izklausīsies savstarpējās sarunas un kā dalībnieki jutīsies sanāksmēs – un tas, ka komandas ir izveidotas no indivīdiem, kuriem ir spēcīga emocionālā inteliģence, nenozīmē to, ka komandai pašai kopumā būs augsta EI. Grupas izveido pašas savu raksturu.

Grupu emocionālās inteliģences piemēri

Daži rādītāji, kas liecina par zemu EI grupā:

  • Komandas locekļi neskatās viens uz otru, kad viņi runā. Runātājs iespējams skatās uz vienu no citiem biedriem vai uz komandas vadītāju.

  • Komandas locekļi atļauj sev novērst uzmanību ar dažādiem līdzekļiem – tehnoloģijām, saviem grupas biedriem un citām lietām.

  • Komandas locekļi pārtrauc viens otru sarunās.

  • Kad kāds dalās ar ideju vai viedokli, pirmā atbilde no cita komandas locekļa ir kritika, skeptisks jautājums vai izaicinājums.

  • Sanāksmes tiek patstāvīgi uzdoti jautājumi par izmantotajiem procesiem.

  • Indivīdi uzsāk potenciāli strīdīgus tematus, par kuriem varbūt būtu nepieciešams diskutēt, bet, kuri nav šobrīd aktuāli.

  • Komandas locekļi demoralizē viens otru vai uzbrūk viens otram.

  • Viens cilvēks var pārņemt sanāksmi sava viedokļa, apjukuma, nesaskaņu vai emocionālā stāvokļa dēļ.

  • Notiek vainas novelšana uz kādu citu (vecākiem, administrāciju, pašvaldību, valsti).

  • Sarunas bieži fokusējas uz sfēru, kas ir ārpus viņu kontroles vai ietekmes.

  • Personiskie uzskati tiek pielietoti kā fakti. Piemēram, ''Mūsu skolēni to nevar darīt''.

Daži rādītāji, kas liecina par spēcīgu EI grupā:

  • Kad komandas loceklis runā, viņš uztur acu kontaktu ar visiem pārējiem locekļiem. Komandas locekļi pārfrāzē viens otra idejas.

  • Kad tiek izteikta jauna ideja, tiek izrādīta interese par to.

  • Par sanāksmes procesu ir raksturīgi apmēram šādi komentāri:

    • Es esmu ar daudz ko jau dalījies. Es tagad pasēdēšu un paklausīšos citu viedokļos par šo tēmu.

    • Es tiešām gribētu dzirdēt tavu viedokli par šo tematu, šodien esi maz izteicies.

    • Man šodien ir smaga diena un es nejūtos labi. Es cenšos to atrisināt un nevēlos, lai jūs uztraucaties par to, kāpēc es esmu šodien tik atturīgs.

  • Komandas locekļi izrāda empātiju viens pret otru, kā arī pret citiem ārpus savas grupas.

  • Sarunās fokuss ir uz risinājumu atrašanu.

  • Komandas locekļi pievērš uzmanību tam, ka citi cilvēki izjūt emocijas. Tas var skanēt kā: ''Es uztraucos, kas notiek ar tevi pašlaik. Tu izskaties apbēdināts.''

  • Komandas locekļi piedāvā atsauksmes procesu laikā. Tas varētu būt: ''Es domāju, ka mēs, iespējams, esam pārāk ātri izskrējuši cauri šai diskusijai, lai uzklausītu visu idejas. Vai kāds arī tā jūtas?''.

  • Komandas locekļi piedāvā atsauksmes sanāksmju beigās. Tas var izklausīties šādi: ''Es novērtēju mūsu sarunas sanāksmes sākumā. Tas bija ļoti noderīgi, lai es visu izprastu. Es vēlos kaut mums būtu bijis vairāk laika, lai izrunātu mūsu nākošos soļus. Vai tas ir kaut kas tāds, ko citi arī vēlētos darīt nākošajā reizē?''.

  • Humors tiek izmantots atbilstoši, lai atvieglotu situācijas un pievērstu uzmanību grupas vai kāda indivīda noskaņojumam.

  • Cilvēki atrod lietas, par ko būt optimistiskiem.

  • Komandas locekļi novērtē viens otra pievedumus komandai un viņu darbības.

​Papildu priekšrocības komandai

Emocionāli inteliģentām komandām ir veidi, kā regulēt kāda komandas locekļa noskaņojumu, kā arī visas grupas noskaņojumu. Šis menedžments ne vienmēr nāk no komandas vadītāja – tieši pretēji, stipras emocionāli inteliģentas komandas rādītājs ir tas, ka jebkurš komandas loceklis uzņemas atbildību pievērt uzmanību noskaņojumiem, komunikācijas dinamikai un mijiedarbībai starp komandas biedriem.

Pārsvarā veidi, kā komandas biedri regulē šo mijiedarbību, ir atbilstoši un komfortabli. Emocionāli inteliģentā komandā dalībnieki aicina izteikt viedokļus, novērojumus un ieteikumus par to, kā uzlabot darba un grupas dinamiku. Kad viens cilvēks runā pārāk daudz, kāds cits varētu ar vieglu humoru izteikt šādu komentāru: ''Labi, Jāni! Mēs sapratām to. Tu mīli šo ideju un es ceru, ka mēs varēsim sākt darbu ar to nekavējoties. Es novērtēju tavu entuziasmu un vēlos pārliecināties, ka mēs varēsim arī dzirdēt, kas citiem ir sakām, tā kā muti ciet uz kādu brīdi!''. Un emocionāli inteliģentā komandā Jānis pasmiesies, atlaidīsies krēslā un uzklausīs pārējos.

Emocionāli inteliģentas komandas koncepts var nopietni ietekmēt to, kā mēs veidojam grupas un var mums palīdzēt atrisināt dažādus izaicinājumus komandās. Bet koncepta mērķis nav tikai likt komandas locekļiem justies labi.

Komandām ir nepieciešams attīstīt emocionālo inteliģenci, lai cilvēki var iesaistīties sarunās, kas attīstīs katra domāšanu (nevis vairos nesaskaņas) un liks iekļaut izaicinošus jautājums, ņemt personiskus riskus un apzināt trauslumu.

Veidot emocionāli inteliģentas komandas ir, iespējams, viens no svarīgākajiem darbiem, kas mums ir jāveic kā koordinatoriem, klašu audzinātājiem, instruktoriem un līderiem.

 

Avots: http://www.edutopia.org/blog/key-effective-teams-schools-emotional-intelligence-elena-aguilar

bottom of page